Post Image

Ziemassvētkiem gatavojas martā

Liena Rimkus

Lidmašīnai, kas priecē liepājniekus iepretim Liepājas Universitātei, nozog stūri, ventilatorā iebāž sprunguli un eglītes lampiņas periodiski izskrūvē, tomēr Liepājas pilsētas dekorāciju autors Kristaps Štobis par to nebēdā: “Tā tas vienkārši ir, tas ir jāpieņem un jānodrošinās ar rezerves daļām.”

Pirmoreiz, kad dekoriem tika veikti kādi bojājumi, K.Štobis to uztvēris sāpīgi, bet ar laiku jau esot pieradis un rēķinās ar to, ka vandāļi būs visos laikos. Lielās bumbas, kas bija izvietotas pie lukturiem tika izmantotas futbolam, laternas, kas liecās pāri tiltiņam iepriekšējos gadus, bērni vai jaunieši esot izmantojuši kā pievilkšanās stieņus un krietni nolocījuši. Šogad atkal nedienas ar lidmašīnu. “Bērni jau arī neko apzināti lauzt negrib, viņiem tā ir vienkārši liela manta. Pilsētvidē ar to ir jārēķinās, tāpēc mēs veidojot šos objektus, rezerves detaļas pasūtam uzreiz, lai var izlabot. Nu lidmašīnai vienu motoru jau nomainījām, vēl viens rezerves motoriņš mums ir palicis,” smejas vīrietis, “bet pēc tam gan – viss. Arī eglītē lampiņas atjaunojam pirms katra būtiskāka svētku posma, jo apakšējās dikti ātri nozūd.”

Mākslinieks stāsta, ka pats būdams puišelis gājis pie mammas uz darbu un ar krītiņiem zīmējis dažādus plakātus, ko karinājis pie sienām – iekārtojis mammas darba vidi. “Es sevi droši varu saukt par Ziemassvētku fanu, tas manī no bērnības arī saglabājies. Ja ņem vērā manu izglītību mākslas jomā un interesi par vides noformēšanu – šķiet pavisam loģiski, ka esmu izvēlējies iet tieši šādu ceļu.”

Ziemassvētki K.Štobim ir viens liels izaicinājums: “Gada beigas ir virpulis, kad notiek ārprātīga turbulence. Cilvēki uzvelkas, sākas pirmssvētku drudzis – pat tiem, kuri to noliedz. Arī mūsu darbā tā ir, tikai mums šis trakums sākas jau novembrī. Kad klients desmit reizes zvana un jautā “nu, vai jūs paspēsiet?”, es patiešām sāku domāt – vai mēs paspēsim? Izaicinājums ir šo stresu uzvarēt, neļauties tam.” Tāpēc mākslinieks Ziemassvētkiem gatavojas martā, tiklīdz ir novākti svētku dekori, viņš sāk skicēt un plānot jaunas idejas. Kā otru lielāko izaicinājumu vīrietis min to, ka jāsaprot, kā pārliecināt pilsētu vadības menedžmentu domāt par Ziemassvētkiem kā par nopietnu pilsētvides un tūrisma magnētu: “Ir gaumīgas pilsētas, kas domā par pilsētas izskatu un tūristiem, bet īsti nevar atļauties šādus pakalpojumus. Viņi saka, ka nē, tomēr nevajadzēs – mēs tikai izliksim lampiņas un egli un tad vēl kaut ko pie stacijas laukuma…Ir būtiski saprast, ka dekorēt pilsētu, nav tas pats, kas izdekorēt dzīvokli vai māju. Te ir jābūt vienotam stāstam, tas ir ļoti svarīgi, jo tad tas iegūst jēgu un pa pilsētu var staigāt kā pa milzīgu scenogrāfijas laukumu.”

Ir vakari, kad K.Štobis dodas Liepājas ielās viens – izpēta ielas un pārbauda uzstādītos objektus, vai viss darbojas, vai visas lampiņas, lukturīši deg. Ja pamana, ka līdz perfektam gala iznākumam kaut kur pietrūkst divu vai trīs lukturīšu viņš zvanu savai komandai un viņi nāk un liek tos divus lukturus klāt. “Man ir svarīgi, lai darbs būtu patiešām kvalitatīvs,” skaidro mākslinieks un piebilst, ka bez tik spēcīgas komandas viņam vienam nekas neizdotos.

Rīgā decembrī norisinās vides objektu festivāls „Ziemassvētku egļu ceļš”, kurš ir vienīgais šāda veida urbānās mākslas un vides dizaina projekts visā Eiropā. Šogad festivālā ir eksponētas 40 egles un četras no tām ir radījis tieši Kristaps. Tāpat viņš ir dekorējis gan Salaspili, gan Ogri, bet visvairāk, protams, darbojies pie Ziemassvētku pilsētas tēla Liepājā. “Tās jocīgās sirsniņas Zirņu ielā gan nav manējās, lūdzu nejaukt,” attaisnojas K.Štobis un paskaidro, ka savu darbu veic ļoti nopietni un no sirds, “viņas traucē izstāstīt kopējo stāstu, ko vēsta Liepāja ar visām pārējām dekorācijām, kas ir vienotas. Uzskatu, ka rūpi par pilsētas dekorēšanu jāuztic vienam uzņēmumam, lai stilistika ir vienota sākot no Ezerkrasta līdz Karostai. Rīgā tas nav reāli, bet mazākās pilsētās gan. Es nesaku, ka šis uzdevums obligāti jāuztic man, var arī jebkuram citam uzņēmumam, galvenais, lai abi stāsta vienu stāstu.”

Dizainers lepojas, ka beidzot zīmolam ir izdomāts atbilstošs nosaukums, kas lieliski iederēsies arī starptautiskā tirgū: “Nesen, braucot ceļa posmā Liepāja-Rīga, kā jau ierasts, man bija iespēja trīs stundas padomāt un aprunājoties ar sievu radās “December Design”. Mūsu mērķis ir ražot Ziemassvētkus katru gadu, izstāstīt stāstu, stingri piedomājot par koncepciju un dizainu. Arī Eiropas tirgū mēs nejūtamies kā pastarīši. Protams, Vācijā un Francijā ir lielas rūpnīcas, arī viņu pieredze, vēsture un tradīcijas krietni atšķiras no mūsējām. Šīs rūpnīcas 365 dienas gadā ražo Ziemassvētkus, mēs to vēl nespējam, bet nākotnē gribētu sasniegt to, ka mūsu dekorācijas tiek izstādītas arī ārpus Latvijas. Ir paraugi, ko esmu nosūtījis dizaina izstādē sastaptām Eiropas kompānijām, no kurām esmu saņēmis atzinību – tas tiešām iedvesmo, ja kolēģi, kas dara to pašu, tevi paslavē.”

Lielāko gandarījumu K.Štobim sniedz bērnu sejā redzamais prieks un mirdzošās acis, kad viņš pietuvojas dekorācijai. Vai arī, ka egles atklāšanā bērni stāv rindā uz slidkalniņu, lai gan tādi pieejami daudzviet: “Nu forši tas ir! Tātad tas ir vajadzīgs. Un mēs Latvijā visu varam, tikai nevajag čīkstēt, vajag vienkārši darīt!”

FOTO

Latvijā viens no Ziemassvētku sajūtu veidotājiem ir dizainers un zīmola „December Design” radītājs Kristaps Štobis. Viņa lielākais sapnis šobrīd ir, lai viņam uztic kādu pilsētu Latvijā vai Eiropā – kā baltu lapu, kurā dekorāciju ziņā atļauj rīkoties pēc sirds patikas, brīvi un bez nekādiem ierobežojumiem.

Next
Radio intervija “LR4”